Katra diena sākas ar Saules gaismu. Gaisma atklājas apkārtējās pasaules, dabas daudzveidība un skaistums. Vērojot šo daudzveidību, rodas neskaitāmi jautājumi. Kāpēc spīd Saule? Kāpēc debesis ir zilas? Kāpēc dienā neredz zvaigznes? Kāpēc mainās diena un nakts? Kāpēc mainās ķermeņu kustības ātrums? No kā sastāv ķermeņi, molekulas, atomi? Kā izveidot ķermeņus ar vajadzīgām īpašībām? Kā izraisīt vēlamu procesu?. Atbildēt uz šādiem jautājumiem palīdz fizika. Tā Senajā Grieķijā nosauca zinātni par dabas jeb apkārtējās pasaules īpašībām (grieķu valodā “physis” nozīmē daba). Vēlāk no fizikas atdalījās un arī radās citas zinātnes, kas pētīja dabas īpašības – ķīmija, bioloģija, ģeofizika, astrofizika, biofizika u.c
Daba ir visa apkārtējā pasaule, viss, kas ir uz Zemes, pati Zeme, planētas, Saule, starpzvaigžņu vide un zvaigznes. Visu to, kas veido dabu, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs to uztveram vai ne, sauc par matēriju. Zeme, ūdens, gaiss, ķermeņi, molekulas un atomi ir matērijas veids, kuru sauc par vielu. Savukārt elektromagnētiskie viļņi, gaisma arī ir matērijas veids, bet šo matērijas veidu sauc par lauku. Fizika pēta matērijas – vielas un lauka pamatīpašības.
Fizikā risina divas pamatproblēmas: no kā uzbūvēta ;pasaule un kādēļ viss mainās. Pirmās problēmas pētīšanas rezultātā izveidojās priekšstats par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām. Risinot otro problēmu, atklājās, ka procesus, parādības un visas izmaiņas dabā izraisa mijiedarbība starp ķermeņiem, molekulām, atomiem, elementārdaļiņām un šī mijiedarbība nosaka pasaules vienotību. Mijiedarbība starp Zemi un ķermeņiem saista ķermeņus ar Zemi. Pacelts ķermenis krīt tāpēc, ka starp Zemi un ķermeni pastāv pievilkšanās mijiedarbība. Mijiedarbība starp molekulām saista molekulas vielā, mijiedarbība starp atomiem saista atomus molekulās. Ķermeņi, molekulas, atomi, elementārdaļiņas ir dažādas daļiņas, bet starp visām tām pastāv mijiedarbība. Daļiņu mijiedarbība nosaka elektromagnētisko viļņu , gaismas izstarošanu. Norisinoties ķermeņa izstarotās vai atstarotās gaismas mijiedarbībai ar mums, iespējams redzēt apkārtējo pasauli. Mijiedarbībā izpaužas daļiņu īpašības. Mijiedarbība starp daļiņām nosaka daļiņu pievilkšanos, atgrūšanos, apvienošanos, atdalīšanos, pārvēršanos, visus procesus dabā. Lai noskaidrotu, kādas ir daļiņu īpašības un kāpēc norisinās noteikts process, ir jāpēta daļiņu mijiedarbība, kas izraisa šo procesu. Daļiņu mijiedarbību pēta fizika. Fizika ir mācība par ķermeņu, molekulu, atomu, elementārdaļiņu mijiedarbību, uzbūvi, pamatīpašībām un šo īpašību izmantošanu
Fizikas uzdevums ir ne tikai noskaidrot, kāpēc norisinās process, bet arī paredzēt, kāds process norisināsies noteiktos apstākļos un kā to izmantot praksē. Fizikā šos uzdevumus risina, pētot daļiņu mijiedarbību tieši dabā vai noteiktos, mērķtiecīgi izraudzītos apstākļos, t.i., fizikas eksperimentos, kā arī iegūtos secinājumus pārbaudot praksē. Fizika ir eksperimentāla zinātne.
Fizikas atklājumi veido mūsdienu tehnikas pamatu. Šajā jomā fizikas sasniegumi ir lieli. Mērķtiecīga daļiņu mijiedarbības izmantošana ir termiskās un elektriskās enerģijas, kā arī atomu kodolenerģijas izmantošana. Piemēram, elektriski lādētu daļiņu mijiedarbības izmantošana ir elektrības izmantošana ražošanā un sadzīvē. Daļiņu mijiedarbība pārvieto automobiļus, traktorus, kombainus, kuģus, lidmašīnas un kosmiskos kuģus. Visa mūsdienu tehnika, sākot ar moderniem darbgaldiem, automātiem, robotiem un beidzot ar automātiskām vadīšanas sistēmām un elektroniskajām mašīnām, ir noteiktu daļiņu mijiedarbības mērķtiecīga izmantošana . Fizikas zinātnē aizvien vairāk tiek risināti ražošanas uzdevumi un līdz ar to veicināts tehniskais progress.
/ Jānis Platacis /
© 2009