Virknes galvenās īpašības.

Skaitļu virknē var būt kā bezgalīgs ( kā visos iepriekšējos piemēros), tā arī galīgs elementu skaits. Atkarībā no locekļu skaita virknē runā par bezgalīgām un galīgām skaitļu virknēm.
Skaitļu virkni sauc par bezgalīgu, ja tajā ir bezgalīgs elementu skaits.
Bezgalīga skaitļu virkne ir definēta visā naturālo skaitļu kopā N. a: N-> R
skaitļu virkni sauc par galīgu, ja tā ir definēta kādā galīgā naturālo skaitļu kopas apakškopā, t.n. tajā ir galīgs elementu skaits. a: {1, 2, ..., k} -> R.
Piemēram galīga ir divciparu skaitļu virkne:
(10; 11; 12; ...; 98; 99) nn

Skaitļu virkņu praktiskajos lietojumos bieži runā par tādām virkņu īpašībām, ka monotonitāte un ierobežotība.

Par skaitļu virkni sauc funkciju, kuras argumentu vērtības ir tikai naturāli skaitļi un tikai un vienīgi tādi.

Par monotonām virknēm sauc augošas, dilstošas, neaugošas un nedilstošas skaitļu virknes.

Par skaitļu virkni sauc funkciju, kuras argumentu vērtības ir tikai naturāli skaitļi un tikai un vienīgi tādi.

Virkni sauc par augošu, tad un tikai tad, ja katrs tās nākamais loceklis ir lielāks nekā iepriekšējais,
t.i. ja apz.
Piemēram, dilstoša ir virkne (1, 1/2, 1/3, 1/4, ..., 1/n, ...).[-DEF-5-]
Virkni sauc par nedilstošu, tad un tikai tad ja
Piemēram virkne (2, 4, 4, 8, 16, 16, 32, ...) ir nedilstoša.


Autors: Vanda Jeļinska-Platace, Rīga Itas Kozakēičas Poļu vidusskola, matemātikas skolotāja